Vēsture

Opus Dei nodibināja 1928. gadā Spānijā. Šodien prelatūra ir pārstāvēta 63 valstī.

Vēsture

1928. gada 2. oktobris: garīgo vingrinājumu laikā, kas notiek Madridē, svētais Hosemarija Eskriva, Kunga iedvesmots, nodibina Opus Dei.

1930. gada 14. februāris: Madridē, laikā, kad svētais Hosemarija svin Svēto Misi, Dievs viņam atklāj, ka Opus Dei ir paredzēts arī sievietēm.

1933. Pirmā Opus Dei centra atklāšana. Tā ir «DYA akadēmija», īpaši paredzēta studentiem, – tajā tiek piedāvātas tiesību zinātnes un arhitektūras nodarbības.

1936. Spānijas pilsoņu karš: tā sekas piespieda dibinātāju īslaicīgi apturēt Opus Dei apustuliskās darbības projektus citās valstīs.

1941. gada 19. marts : Madrides bīskaps Mons. Leopoldo Eijo y Garay piešķir Opus Dei pirmo diecēzes aprobāciju.

1943. gada 14. februāris: atkal Mises laikā Kungs atklāj Hosemarijam Eskrivam juridisku risinājumu, kas ļaus ordinēt Opus Dei priesterus, – Svētā Krusta priesteru apvienību.

1944. gada 25. jūnijs: Madrides bīskaps ordinē pirmos trīs Opus Dei locekļus, kas kļūst par priesteriem, -Alvaro del Portiljo (Alvaro del Portillo), Hosē Marija Ernandezs Garnika (José María Hernández Garnica) un Hosē Luis Muzkizs (José Luis Múzquiz).

1946. Opus Dei dibinātājs pārceļas uz Romu. Turpmākajos gados viņš apceļo visu Eiropu, sagatavojot apstākļus, lai Opus Dei varētu iesakņoties dažādās valstīs.

1947. gada 24. februāris: Svētais Krēsls piešķir Opus Dei pirmo pontifikālo aprobāciju.

1950. gada 16. jūnijs: Pijs XII piešķir Opus Dei savu galīgo aprobāciju. Šī aprobācija ļauj uzņemt prelatūrā precētus cilvēkus un iekļaut diecēžu priesterus Svētā Krusta priesteru apvienībā.

1969. Opus Dei Ārkārtas vispārējais kongress Romā. Tiek apspriesta tā pārveide par personālo prelatūru – par juridisku personu, ko ieviesa Vatikāna II koncils un kas šķita atbilstam pastorālajam fenomenam Opus Dei.

1970.- 1975. Dibinātājs dodas vairākos ceļojumus sniegt katehēzes Eiropā un Amerikā.

1975. gada 26. jūnijs: Hosemarijas Eskrivas nāve Romā. Uz šo dienu aptuveni 60 000 cilvēku ir Opus Dei locekļi piecos kontinentos. 15. septembrī Alvaro del Portiljo tiek ievēlēts par Opus Dei dibinātāja pēcteci.

1982. gada 28. novembris: Jānis Pāvils II piešķir Opus Dei personālās prelatūras statusu, kas atbilst tās teoloģiskajam un juridiskajam raksturam. Par Opus Dei prelātu ieceļ Alvaro del Portiljo.

1991. gada 6. janvāris: Jānis Pāvils II ieceļ par bīskapu Mons. del Portiljo, Opus Dei prelātu.

1992. gada 17. maijs: Hosemarijas Eskrivas beatifikācija Svētā Pētera laukumā Romā.

1994. gada 23. marts: Mons. Alvaro del Portillo mirst Romā, dažas stundas pēc atgriešanās no svētceļojuma uz Svēto zemi. 20. aprīlis: Jānis Pāvils II ieceļ Havjēru Ečevarriju par Opus Dei prelātu, tādējādi apstiprinot vēlēšanu rezultātus, kas notika šim nolūkam sasauktā Vispārējā vēlēšanu kongresā Romā.

1995. gada 6. janvāris: Jānis Pāvils II ieceļ Mons. Ečevarriju par bīskapu.

2002. gada 6. oktobris: Hosemarijas Eskrivas kanonizācija Svētā Pētera laukumā Romā.

Lai dotos uz priekšu: gadskaitļi, kad sācies pastāvīgs Opus Dei apustuliskais darbs dažādās valstīs

1946. Portugāle, Itālija un Lielbritānija

1947. Francija un Īrija

1949. Meksika un Savienotās Valstis

1950. Čīle un Argentīna

1951. Kolumbija un Venecuēla

1952. Vācija

1953. Gvatemala un Peru

1954. Ekvatora

1956. Urugvaja un Šveice

1957. Brazīlija, Austrija un Kanāda

1958. Japāna, Kenija un Salvadora

1959. Kostarika un Holande

1962. Paragvaja

1963. Austrālija

1964. Filipīnas

1965. Beļģija un Nigērija

1969. Puertoriko

1978. Bolīvija

1980. Kongo, Ziloņkaula krasts un Hondurasa

1981. Honkonga

1982. Singapūra un Trinidāda un Tobago

1984. Zviedrija

1985. Taivāna

1987. Somija

1988. Kamerūna un Dominikas Republika

1989. Makao, Jaunzēlande un Polija

1990. Ungārija un Čehijas Republika

1992. Nikaragva

1993. Indija un Izraēla

1994. Lietuva

1996. Igaunija, Slovākija, Libāna, Panama un Uganda

1997. Kazahstāna

1998. Dienvidāfrika

2003. Horvātija un Slovēnija

2004. Latvija

2007. Krievija