Pērn 31. oktobrī Benedikts XVI Vatikānā pieņēma delegāciju ar pārstāvjiem no Starptautiskās Ebreju Starpreliģiju Konsultatīvās Komitejas, ar kuru Svētajam Krēslam “vairāk nekā 30 gadu garumā ir auglīgi un regulāri kontakti, kas  devuši savu ieguldījumu, lai starp katoļiem un ebrejiem valdītu labāka sapratne un viņi akceptētu cits citu”.

  “Es izmantoju šo gadījumu, – teica Pāvests – lai vēlreiz apstiprinātu Baznīcas vienošanos par Vatikāna II Koncila deklarācijā “Nostra aetate” noteikto principu ieviešanu praksē. Šī deklarācija, kas stingri nosodīja jebkuru antisemītisma formu, ir stūrakmens garajā katoļu un ebreju attiecību vēsturē un arī paziņojums par atjaunotu teoloģisko izpratni par attiecībām starp Baznīcu un ebreju tautu”.

“Mūsdienās, - Svētais Tēvs turpināja - mūsdienās kristieši arvien vairāk apzinās to garīgo mantojumu, kas viņiem ir kopīgs ar Toras tautu,Dieva žēlsirdībā izredzēto tautu, mantojumu, kas pieprasa arvien lielāku savstarpēju cieņu, atzinību un mīlestību. Arī ebreji ir aicināti atklāt visu, kas viņiem kopīgs ar tiem, kas tic Kungam, Izraēla dievam, kas pirmo reizi atklājās caur savu spēka un dzīvības pilno vārdu”.

 “Mūsu izmocītajā pasaulē, ko bieži vien raksturo nabadzība, vardarbība un ekspluatācija, dialogu starp kultūrām un reliģijām arvien vairāk vajadzētu uzskatīt par svētu pienākumu, kas attiecas uz visiem, kas ir uzņēmušies piedalīties cilvēka cienīgas pasaules veidošanā. Spēja savstarpēji pieņemt un cienīt vienam otru un sludināt patiesību mīlestībā ir pats būtiskākais, lai pārvarētu atšķirības, novērstu nesaprašanos un nepieļautu nevajadzīgus konfliktus. (…) Atklātam dialogam ir nepieciešama atvērtība un stingra identitātes apziņa no abām pusēm, lai savstarpēji bagātinātos viens no otra ar to, kas katram ir dots.”