Jau kopš savas dzimšanas „Baznīca” ir „katoliska”, universāla.

2008 gada 12. maijā Benedikts XVI Vatikāna Bazilikā vadīja euharistiskās svinības par tēmu – Vasarsvētku nozīmīgums. Svētais Tēvs atgādināja vārdus, ko augšāmceltais Jēzus teica, parādoties mācekļiem augšistabā: “Šalom, miers jums!”

Opus Dei ziņas

Svētais Tēvs savā sprediķī teica, ka Svētā Gara atnākšanas dienā Baznīca saņēma “uguns kristības”. “Vasarsvētkos tiek izveidota Baznīca, un tas notiek nevis cilvēka gribas dēļ, bet gan Dieva Gara spēkā. Un tūdaļ pat atklājas, kā šis Gars dāvā dzīvību jaunajai kopienai, kas ir reizē viena un universāla, tādējādi uzveicot Bābeles lāstu.”

„Patiešām,” viņš turpināja, „vienīgi Svētais Gars, kas rada vienotību mīlestībā un savstarpējā spējā pieņemt atšķirības, var atbrīvot cilvēci no pastāvīga kārdinājuma ļauties zemes varenībai, kas tiecas valdīt pār visu un visu padarīt vienveidīgu.”

Atsaucoties uz „kādu īpašu Svētā Gara darbības aspektu, saikni starp daudzveidību un vienotību,” Benedikts XVI atzīmēja, ka jau „Vasarsvētkos kļūst skaidrs, ka Baznīcai pieder daudzas valodas un kultūras; ticībā tās visas spēj saprasties un bagātināt viena otru.”

„Jau kopš savas dzimšanas „Baznīca” ir „katoliska”, universāla. Tā jau no paša sākuma runā visās valodās, tātad Evaņģēlijs, kas tai ir uzticēts, ir domāts visām tautām, saskaņā ar augšāmceltā Kristus gribu un sūtību. Baznīca, kas piedzimst Vasarsvētkos, nav vispirms kāda parasta kopiena – Jeruzalemes Baznīca –, bet gan universāla Baznīca, kas runā visu tautu valodās.”

„No tās,” teica pāvests, „vēlāk dzims pārējās kopienas visās pasaules malās, vietējās Baznīcas, kas vienmēr būs vienīgās Kristus Baznīcas izpausmes. Tādēļ katoļu Baznīca nav vis Baznīcu federācija, bet gan vienota realitāte: tās ontoloģiskā prioritāte ir universāla Baznīca. Kopiena, kas šādā nozīmē nebūtu katoliska, pat nevarētu būt Baznīca.”

Pāvests uzsvēra, ka „Dieva Vārda ceļš, kas aizsācies Jeruzalemē, ir sasniedzis savu mērķi, jo Roma simbolizē visu plašo pasauli un iemieso katolicisma ideju.”

„Vārdi, ko augšāmceltais Jēzus izrunāja, parādoties saviem mācekļiem augšistabā, „Šalom, miers jums!”, nav tikai vienkāršs sveiciens,” teica pāvests; „tas ir kas daudz vairāk: tā ir apsolītā miera dāvana, ko Jēzus izcīnījis ar savām asinīm; tas ir Viņa uzvaras auglis cīņā pret ļaunuma garu.”

Svētais Tēvs aicināja no jauna apzināties to „atbildību”, kas aptver šo dāvanu: „Baznīcas atbildība pašos pamatos ir būt par Dieva miera zīmi un instrumentu visām tautām.” Šajā kontekstā Benedikts XVI atgādināja, ka nesenajā vizītē ANO mītnē viņš centās „šo vēsti nodot tālāk”. Taču, viņš piebilda, „par to nav jādomā tikai šajās galotņu tikšanās reizēs. Baznīca pilda savu kalpojumu Kristus mieram vispirms vienkāršo cilvēku tikšanās reizēs un klātbūtnē, sludinot Evaņģēliju, kuru pavada mīlestības un žēlsirdības zīmes.”

Šo zīmju vidū viņš vispirms izcēla Izlīgšanas Sakramentu. „Cik gan svarīga un diemžēl nepietiekami saprasta ir izlīgšanas dāvana, kas dod mieru sirdīm!” pāvests iesaucās.

„Kristus miers izplatās tikai caur atjaunotām izlīgušu vīriešu un sieviešu sirdīm, tādu cilvēku sirdīm, kuri kalpo taisnīgumam un ir gatavi pasaulē izplatīt mieru ar vienīgo patieso spēku, neļaujoties kompromisiem ar pasaules garu, jo pasaule nevar sniegt Kristus mieru. Tādā veidā Baznīca var kļūt par Dieva dāvātās izlīgšanas raugu,” nobeigumā teica Benedikts XVI.