Acīmredzot jauno tehnoloģiju izmantošana ir atkarīga no katra cilvēka situācijas (vecuma, profesijas, sociālās vides), viņa iespējām un zināšanām.

Ne visi ir aicināti tās izmantot, un tas nenozīmē, ka uz tām tiks raudzīts ar aizdomām. Datorprasmes varētu salīdzināt ar automašīnas vadīšanu: lai gan ne visiem ir būtiski prast vadīt automašīnu, dažiem cilvēkiem šī prasme ir ļoti noderīga.

Šajā sakarā ir izstrādātas īpašas prasmes un piemēroti uzvedības veidi, lai orientētos digitālajā vidē. Patiesībā vairākās vietās tiek izstrādāti tiesību akti par datoru mediju lietošanu, ņemot vērā to ietekmi uz kopējo labumu. Tie sekmē personas integrālo labumu, kad veicina kristīgo tikumu un morāles likuma ievērošanu. Šādā veidā tehniskais progress un ētiskā formācija iet roku rokā, lai mūsos nostiprinātos iekšējais cilvēks 10, kuru raksturo šo mediju brīva un atbildīga lietošana.

Lai gudri pārvaldītu jaunās tehnoloģijas, papildus minimālām tehniskām zināšanām ir nepieciešams saskatīt to potenciālu un ar tām saistītos riskus. Tas nozīmē, piemēram, paturēt prātā, ka viss, ko jūs darāt tiešsaistē (rakstāt e-pastu, zvaniet, sūtāt īsziņu, publicējat ziņu utt.), nav pilnīgi privāts; citi var izlasīt, kopēt vai mainīt šo saturu, un mēs nekad nevaram uzzināt, kas un kad to darīja.

Turklāt, lai efektīvi izmantotu daudzās IT sniegtās iespējas, lietotājam būs jāattīsta domāšanas prasme. Komerciālās intereses bieži vien ierosina pretēju ētiskajam imperatīvam "ja vajag, tad var": "ja var, tad vajag". Piesardzība liek mums relativizēt steidzamības sajūtu, ar kādu dažkārt mums tiek piedāvātas noteiktas ziņas vai komerciāli piedāvājumi, un veltīt nepieciešamo laiku, lai nodrošinātu, ka lēmumi "virtuālajā pasaulē" atbilst reālām vajadzībām. Galu galā runa ir par to, kā panākt izaugsmi. 

Zināmā mērā jaunās tehnoloģijas piedāvā informācijas, ziņu, kontaktu pasauli, un katram cilvēkam būs jāpārdomā, kā viņš savos apstākļos var izmantot šos resursus pozitīvā veidā, nezaudējot kontroli pār savu rīcību.

Jebkurā gadījumā ir jāatsakās no idejas par tehnoloģiju pašpietiekamību, kad cilvēks sev uzdod tikai jautājumu par to, kā, nevis apsver, kāpēc un kur, kas viņu mudina rīkoties.

Tomēr nebūtu pietiekami ievērot "noteikumu sarakstu" vai "kritērijus", kas pēc neilga laika, iespējams, būs novecojuši, jo šī joma nepārtraukti attīstās. Šādi noteikumi ir noderīgi, taču ideāli būtu nodrošināt, lai jauno tehnoloģiju izmantošanas rezultātā uzlabotos visa persona.

Tāpēc daudz svarīgāk un pievilcīgāk ir koncentrēt pūles uz labu ieradumu - īsi sakot, tikumu - apgūšanu. Tie, kas ir izkopuši tikumīgu elektronisko ierīču un tīklu lietošanas "stilu", zina, kā viegli pielāgoties pārmaiņām un kā saskatīt datoru attīstības priekšrocības un riskus, ņemot vērā savu kristīgo aicinājumu. Pārņemot dažus svētā Hosemarijas vārdus, mēs varētu teikt, ka arī šeit ideāls ir kļūt par kritēriju dvēseli.