Nesenās tikšanās laikā ar jauniešiem Sarajevā Pāvests Francisks sniedza praktiskus padomus par televizoru, viedtālruņu, datoru, t.sk. planšetdatoru, u.c. lietošanu.

1.Izmet sliktās grāmatas un izslēdz kaitīgas programmas. Šajā vizualizācijas laikmetā mums jārīkojas tieši tāpat kā grāmatu laikmetā - izvēlies tās grāmatas, kuras tevi padara par labu personu. Mums ir jāmācās kā izvēlēties mums atbilstošasas televīzijas programmas, tā ir mūsu atbildība. Ja es redzu, ka televīzijas programma man nav atbilstoša, tā apdraud labus tikumus, padara vulgāru vai satur neķītras ainas, tā ir jāpārslēdz uz citu televīzijas programmu. Tas ir tieši tā kā tas tika darīts „akmens laikmetā”, manā jaunībā, kad grāmata bija laba, to lasīja, un, ja tā nodarīja kaitējumu, to izmeta.

2. Bēdz no datoru verdzības. Cīnies pret sliktām fantāzijām, tām, kas nogalina dvēseli. Ja tu, kurš esi jauns, dzīvo ciešā saskarē ar datoru un kļūsti par datoru vergu, tu pazaudē brīvību. Ja tu datorā meklē informāciju, kas ir neķītra, pazaudē savu cieņu. Gan televīzijā, gan internetā ir netīras lietas, sākot no pornogrāfijas līdz daļējai pornogrāfijas.

3. Saki nē tukšani un bezvērtīgai televīzijai. Esi piesardzīgs no tukšiem raidījumiem, kas neveicina labus tikumus, piemēram, raidījumi, kas iedrošina relatīvismu, hedonismu, patēriņa domāšanu, u.c. Mēs zinām, ka patēriņa domāšana ir „audzējs” mūsu sabiedrībā. Es par to es runāšu enciklikā, kas tiks publicēta šī mēneša beigās.

4. Datori un televizori kopējā telpā. Daži norūpējušies vecāki datorus bērniem neatļauj izmantot to guļamistabās. Datoram jābūt novietotiem mājas kopējā telpā. Tā ir viena no lietām ko vēcāki var īstenot, lai pasargātu savus bērnus no visām sliktajām lietām, kas var nelabvēlīgi tos ietekmēt.

5. Saki nē mobilajiem telefoniem ģimenes maltīšu laikā. Pārāk liela aizraušanās ar datoriem, mobilajiem telefoniem, u.c. kaitē cilvēka dvēselei un atņem tā brīvību. Tu nokļūsti to verdzībā. Daudzi vecāki man ir stāstījuši, ka bērni ģimenes maltīšu laikā savos mobilajos telefonos ir kā citā pasaulē.

Pāvests Fancisks beidzot savu runu sacīja: „Virtuālā pasaule ir realitāte, ko mēs nevaram ignorēt. Mums tā ir jāvada pa pareizo „taku”, jo tas atspoguļo cilvēces attīstību. Bet, ja šī virtuālā pasaule atrauj mūs no ierastās dzīves, ģimenes dzīves, apkārtējās vides, kā arī no sportiskajām aktivitātēm, mākslas, u.c. un mēs kļūstam atkarīgi no datora, tas jau ir kaut kas pataloģisks.