Palīdzība jaunajiem imigrantiem Marseļā

Intervija ar Frederiku Pratu (Frederic Prat), kurš ir beidzis Kalnu Inženierijas skolu Parīzē un ir papildus izglītības programmas “Youth Plus” vadītājs.

Liecības

"Kā tu tikies ar Opus Dei?"

Reiz klasesbiedrs man jautāja vai es esmu kristietis? Vienaldzīgā tonī es viņam atbildēju, ka esmu. Katru svētdienu apmeklēju Svēto Misi. Šis klasesbiedrs mani uzaicināja uz meditāciju Opus Dei centrā. Es tajā nebiju ieinteresēts, jo nebiju ieinteresēts darīt ko vairāk  Dieva godam, taču pēc vairākiem mēnešiem es pārdomāju un tiesa gan, vairāk intereses pēc, aizgāju uz Opus Dei.

Pamazām es atklāju to, cik nozīmīgs kristieša dzīvē ir darbs un studijas. Ka arī šajās lietās var atrast Dievu.

"Tu izveidoji jauniešu organizāciju Marseļā?"

Jā, pēc tam, kad ieguvu grādu kalnu inženierijā es nolēmu nodarboties ar izglītojošu darbu jaunatnei nozarēs, kurās jaunieši saskaras ar dažādām grūtībām. Es redzēju cik grūti iet puisim, kura tēvs viņu uzskata par nekam nederīgu, jo viņam nebija īpaši labas atzīmes. Šī puiša skolotāji nerunāja ar mani, jo es nebiju viņa radinieks. Tā nu es mēģināju atrast citu veidu kā viņam palīdzēt.

Tagad uz mūsu centru nāk simtiem tādu jauniešu kā šis puisis. “Youth Plus” ir sešdesmit brīvprātīgo, kuri palīdz šiem jauniešiem mācībās. Brīvā nedēļa starp šīm nodarbībām dod iespēju skolniekam pašam strādāt bez privātskolotāja palīdzības, tā nekļūstot atkarīgiem no mūsu sniegtās palīdzības.

Mūsu centrs ir izvietots problemātiskā Marseļas zonā. Daudzi jaunieši tiek izmesti no skolām. Mēs cenšamies motivēt katru skolēnu un sniegt viņam pārliecību, ka viņš var labi mācīties. Bieži vien problēma ir akadēmiskās sistēmas nepārzināšana. Kad pieaugušais ieinteresējas jaunieša problēmās, viņš ir gatavs to risināt.

 

"Kāds tam visam ir sakars ar Opus Dei?"

Kristīgais Opus Dei gars manī ir mudinājis ieinteresētību citu problēmās. Es ievēroju to, ka visvairāk cilvēkus uzrunā individuāla pieeja, kuru viņiem sniedz kāds Opus Dei biedrs. Šī nodošanās un uzupurēšanās, rūpes par citiem uzrunā cilvēkus un ir primārā viņu problēmu atrisināšanā.

Nākošais solis ir palīdzēt viņiem darba sfērā. Saprast viņiem, ko viņi paši vēlas un kā to attīstīt nevis vēlmi atdarināt citus. Tas ir ceļš uz prieku un Dieva iepazīšanu. Bet pirmais solis ir novērst reliģisko diskrimināciju, kas viņiem traucētu attīstīties akadēmiski. Pilsētas daļa, kurā mēs atrodamies, lielākā daļa cilvēku ir musulmaņi un mūsu programma izturas ar lielu respektu pret viņiem. Kristīgais skatījums mums liek novērtēt katru cilvēku kā personu, ne tikai kā skolēnu, studentu vai parastu mūsu centra apmeklētāju.

 

Marseļas pilsētas dome palīdz mums uzturēt programmu, bet mēs esam atkarīgi arī no citas palīdzības, arī individuālas. Puisis, kuru es jau minēju, pēc viņa vecāku nāves tika atstāts tantes uzraudzībā, kura ir invaliditāte. Viņa skolotāji nebija spējīgi viņu motivēt, taču pēc diviem mēnešiem, kuros viņš darbojās ar kādu mūsu privātskolotāju, viņš ir atguvis interesi un ir sapratis, ka ir cilvēki, kuriem viņš rūp. Tas ir gandrīz vai brīnums. Šis nav tipisks gadījums mūsu centrā, taču tieši šis gadījums man atgādina, kāda ir “Youth Plus“ sūtība.