"Es vēlos, lai katrs mūsu ražojums vairotu sievietes cieņu."

Urugvajā, Sofija Karlusio (Sofia Carluccio)atklāja savu sapņu profesiju jau tad, kad vēroja savu māti pāršujot bērnu drēbes priekš viņas bērniem. Šodien Sofija ir modes dizainere, kura savā darbā cenšas praktizēt Sv.Hosemarijas mācības.

Liecības

Sofija Karlusio

Esmu pabeigusi Komerciālā Dizaina Skolu, kurā apguvu modes specializāciju. Visticamāk manu izvēli ietekmēja bērnības pieredze. Mana mamma mums, bērniem, pāršuva drēbes un vienmēr izdomāja kā atjaunot drēbes. Tas bija arī ekonomēšanas paņēmiens, jo ģimenē mēs bijām 11 bērni. No mammas esmu pārmantojusi šo radošo pieeju.

Pašlaik strādāju tekstilrūpnīcā, kurā uzraugu vīriešu un sieviešu apģērba produkciju, kas paredzētas drēbniekiem Meksikā, Amerikā, Brazīlijā, Čīlē un Argentīnā.

Ar savu draudzeni uzsākām savu modes apģērbu līniju un pirmo reizi savu kolekciju izrādījām Urugvajas modes nedēļā 2001.gadā. Vēlāk mēs tikām uzaicināti uz modes parādi Manifestācijas muzejā (Rally Museum, Punta del Este). Tur mēs izrādījām vēl kādu apģērbu līniju, kuru nodēvējām par “Vakaru”. Tā tika labi uzņemta un patika arī citiem speciālistiem.

Šodienas mode pārsvarā iespaidojas no Eiropas. Mēs cenšamies ieviest savā darbībā vērtības: eleganci, harmoniju. Katram mūsu ražojumam ir jāpavairo sievietes cieņa.

Kad es modelēju apģērbu ir jābūt drošai, ka tas nebūs tikai nēsāšanai.

Modes pasaule ir interesanta, taču grūta. Daži dizaineri vēlas izveidot ko oriģinālu un pārgalvīgu. Taču man ir skaidrs tas, ka modes bizness ir domāts tādēļ, lai cilvēkus apģērbtu nevis viņus izģērbtu. Tas ir mans moto.

Kopš esmu ienākusi modes pasaulē es cenšos ienest tajā ko veselīgu, jo modes tendences kļūst degradējošas, pat paverdzinošas. Daži Sv. Hosemarijas vārdi mani patiesi uzrunāja:

“Mūsdienās ir nepieciešams apustuliskais darbs arī modes sfērā. Ienest Kristus smaržu nozarē, kura atstāj tik lielu iespaidu uz sabiedrību. Mēs gribam redzēt Dievu šajā cilvēku un apģērbu sfērā, kura bieži vien ir samaitāta. Šī nozare būtu jāizveido par tādu caur kuru runātu Dievs un, kura vestu pie Dieva.”

Kad es modelēju apģērbu ir jābūt drošai, ka tas nebūs tikai nēsāšanai. Apģērbam sevī ir jāietver elegance un pieticība(vienkāršība) gan detaļās, gan aksesuāros. Katrs apģērbs tiek pārdomāts līdz pat vissīkākajai detaļai.

Es sadarbojos ar dažiem augstas klases šuvējiem no dažādām Montevideo vietām. Parasti viņu darbnīcas atrodas viņu pašu mājās un man ir iespēja tikties ar viņu ģimenes locekļiem. Es cenšos viņus uzmundrināt un dot stimulu, lai viņi veiktu savu darbu Dieva klātbūtnē. Tas palīdz integrēt Sv. Hosemarijas ideju par to, ka modes nozarei jābūt efektīvam apustulāta instrumentam. Esmu pārliecināta, ka cilvēks var atrasties Dieva tuvumā un būt veiksmīgs, jo sievietes novērtē mūsu darbu un jūtas ļoti labi valkājot tāda stila apģērbus, kādus mēs veidojam.