Roma, Svētā Jevgēnija bazilika, 2009.gada 23.maijs.

Dārgie brāļi un māsas! Dārgie diakoni!

1. Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam (Apustuļu 1:8).

Ar šiem vārdiem Jēzus atvadās no saviem sekotājiem pirms Viņš uzkāpj debesīs. Viņš tiem saka, ka pēc dažām dienām viņi saņems Svēto Garu un aicina viņus palikt Svētajā Pilsētā, lai sagaidītu Jēzus solījuma piepildījumu. Pēc desmit dienām tas arī notiek, kad Paraklēts nonāk uz viņiem uguns liesmu izskatā.

Šodien šie mūsu Kunga vārdi īpašā veidā tiek vērsti uz Opus Dei prelatūras diakoniem, kuri tiks iesvētīti priesteru kārtā. Sākot ar šodienu, saskaņā ar Baznīcas Galvu Kristu, viņi būs spējīgi veikt pasaulē priestera ministriju: sludināt Dieva Vārdu ar autoritāti, sniegt sakramentus un pāri visam- gandarīšanas un euharistijas sakramentu un vestu kristiešus uz mūžīgās dzīves ceļa.

Saņemot kristību un iesvētīšanu, mēs kļūstam līdzdalīgi Kristus pestījošajā misijā kā instrumenti Viņa rokās. Mēs visi esam aicināti izplatīt labo vēsti, kas ir nesta pasaulei.

Svētais Gars mums tika sūtīts, lai mēs spētu veikt šo misiju. Sagatavosimies To pieņemt katru dienu it īpaši nākamajā svētdienā -Vasarsvētkos. Dzīvosim šīs maija atlikušās dienas vēl tuvāk Svētajai Jaunavai Marijai. Kurš gan labāk var mums iemācīt lūgties nekā Marija, kura bija klāt apustuļiem un arī saņēma Svēto Garu? Tā pat kā apustuļiem arī mums ir jācenšas būt tuvāk Marijai (mūsu Mātei), lūgties ar viņu un lūgt kā viņa. Aizvadīsim šo maija mēnesi pēc iespējas labāk, lūdzoties gan Rožukroni, gan Regina Coeli.

2. Pievērsīšos jums, diakoni, kuri tūliņ tiks iesvētīti priesteru kārtā. Es jūs uzrunāju ar šiem Sv.Pāvila vārdiem un vēlos, lai jūs tos turētu par savu pašu vārdiem un uztvertu tos ar atbildību.

“Lai Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus godības Tēvs, dod jums gudrības un atklāsmes garu Viņa pazīšanai, apgaismotu jūsu sirds acis, lai jūs zinātu, kāda ir Viņa aicinājuma cerība un cik bagāta Viņa mantojuma godība starp svētajiem. Un cik pārmērīgi liels ir Viņa spēks mūsos, kas ticam saskaņā ar Viņa spēka varenības izpausmi”.(Ef 1,17-19)

Apustulis jūs aicina apdomāt trīs punktus. Pirmkārt, cerību ar kādu Dievs jūs aicina. Šī cerība ir mūžīgās dzīvības iegūšana un nav lielākas dāvanas par šo. Ar priesterības sakramenta saņemšanu Dievs jūs aicina būt svētiem jaunā veidā, priestera statusā, caur garīdzniecību un sakramentiem. Kā arī Dievs īpaši rūpējas par jūsu iekšējo dzīvi. Tas ir jūsu aicinājuma ārkārtējais lieliskums.

Mēs visi esam aicināti, kā pats Kristus mums saka, būt perfektiem kā mūsu Tēvs ir perfekts. Svētais Hosemarija raksta: "Nav otršķirīga svētuma. Vai nu mēs cīnāmies par atrašanos Dieva žēlastībā un cenšamies tuvoties Kristus veidolam, vai arī atsakāmies no šīs dievišķās cīņas. Mūsu Kungs aicina ikvienu uz svētumu viņa stāvoklī. Opus Dei izprot svētumu kā tādu, kas sasniedzams neskatoties uz mūsu individuālajām kļūdām un ciešanām, kā arī neskatoties uz to vai cilvēks ir priesteris vai lajs.”[1]

No otras puses nenoliedzami priestera pienākums ir būt īpaši svētam. Mūsu Tēva vārdiem runājot, atgādinu, ka “aicinājums uz priesterību prasa svētumu. Šis svētums nav parasts svētums, nav kopējais svētums, nedz arī teicams svētums. Šeit vajadzīgs varonīgs svētums.”[2]

Lūgsim par jaunajiem priesteriem. Īpaši lūgsimies par pāvestu Benediktu XVI, kurš paļaujas uz ticīgo lūgšanām. Lūgsim arī par kardinālu, vikāriem, bīskapiem, priesteriem, diakoniem un semināristiem visā pasaulē. Lūgsim, lai mums nekad netrūkts labi sagatavotu Dieva kalpu, kuri būtu pilnībā nodevušies dvēseļu pestīšanas darbam.

3. Svētai Tēvs, Benedikts XVI, Priesteru gada koncilā, kas veltīts par godu Svētā priestera no Arsas miršanas150tajai gadadienai, ir aicinājis kristiešus pievērst uzmanību tam, cik mums ļoti ir nepieciešami svēti priesteri. Kā jūs zināt, priesteru gads sākās šī gada 19.jūnijā un turpināsies līdz 2010.gada 19.jūnijam. Mēs visi esam aicināti lūgties un upurēt par priesteru svētumu.

Priesteru vizītē Benedikts XVI iezīmēja vissvarīgākos punktus priestera dzīvē: "jūsu uzticība pildot garīdzniecības pienākumus un kopjot lūgšanu dzīvi, jūsu meklējumi pēc svētuma, jūsu pilnīga sevis atdošana Dievam un kalpošana brāļiem un māsām. Kā arī jūsu dzīves un enerģijas atdošana, lai vairotu taisnīgumu, brālību, solidaritāti un dalīšanos.” [3]

Pāvests vēlas teikt, ka, izdzīvojot priesterību, katru dienu šādā veidā tā ”radīs apbrīnu ticīgajos un kļūs par svētību avotu sabiedrībai. Tas ir labākais veids kā radīt jaunus aicinājumus . Šāds dzīvesveids ir patiesa līdzdarbošanās Dieva Valstības celšanā.”[4]  

Pirms noslēdzu uzrunu, vēlējos teikt paldies jauno priesteru vecākiem un tiem vecākiem, kuri topošo priesteri ir audzinājuši vieni. Kā arī saku paldies tiem, kuri diemžēl nevarēja apmeklēt šo ceremoniju. Jūs visi esat palīdzējuši sēt aicinājumus uz priesterību savos dēlos vai brāļos. Esiet droši, ka viņi jūs atcerēsies katru reizi, kad svinēs Svēto Misi. Nepārstājiet lūgt par viņiem, lai viņi paliktu uzticīgi un, lai viņu kalpošana nestu augļus. Atgriezīsimies vēlreiz momentā, kad mūsu Kungs uzkāpa debesīs un ieklausīsimies vēlreiz Viņa vārdos. “Un Viņš tiem sacīja: "Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts. Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli. Un Tas Kungs, kad Viņš ar tiem bija runājis, ir uzņemts debesīs un sēž pie Dieva labās rokas. Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm” (Mk 16,15-20).  

Arī mēs tā vēlamies darīt ar Svētās Jaunavas Marijas aizbildniecību un aizstāvību. Āmen.

[1] St. Josemaría, Homily Priest for Eternity (SprediķisPriesteris mūžībai), 13 April 1973. [2] St. Josemaría (AGP. P01, 1993, p. 172). [3] Benedict XVI, Runa priesteriem “Aparecida” bazilikā, Brasil, 12.05.07. [4] Ibid.